Suņu, kaķu un sesku pārvietošana starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.


 
Eiropas Savienības dalībvalstis:
 
Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Lielbritānija, Zviedrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Somija, Vācija, Čehija, Igaunija, Kipra, Lietuva, Latvija, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Bulgārija, Rumānija, Horvātija.
 
Eiropas Savienībā lolojumdzīvnieku - suņu, kaķu, sesku un citu sugu dzīvnieku pārvietošanas (ceļošanas) kārtību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 12.jūnija Regula (ES) Nr.576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr.998/2003 atcelšanu. (turpmāk – Regula Nr.576/2013). Regula Nr.576/2013 stājas spēkā ar 2014. gada 29.decembri. 
 
Regulā Nr.576/2013 ir definētas suņu, kaķu un sesku sugas:
  • Suns (Canis lupus familiaris);
  • Kaķis (Felis silvestris catus);
  • Mājas sesks (Mustela putorius furo).
„Nekomerciāla pārvietošana” Regulas izpratnē ir pārvietošana, kuras mērķis nav lolojumdzīvnieka pārdošana vai īpašumtiesību uz lolojumdzīvnieku nodošana.
 
Dzīvnieku skaits, kuri drīkst pavadīt savu īpašnieku vai pilnvarotu personu vienas  nekomerciālas pārvietošanas laikā, nedrīkst pārsniegt piecus, izņemot gadījumus, kad pārvietošanas mērķis ir piedalīties sacensībās, izstādēs, sporta pasākumos vai pasākumos, kuros gatavojas minētajiem pasākumiem, pie nosacījuma, ka:
  • īpašnieks vai pilnvarotā persona var uzrādīt rakstisku pierādījumu tam, ka lolojumdzīvnieki ir reģistrēti, lai apmeklētu iepriekšminētos pasākumus vai biedrībā, kura organizē šādus pasākumus;
  • lolojumdzīvnieki ir vecāki par sešiem mēnešiem.
Ja dzīvnieku skaits pārsniedz piecus mēnešus un nav izpildīti iepriekšminētie nosacījumi, minētajiem lolojumdzīvniekiem jāatbilst dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecībā uz konkrēto sugu noteiktas Direktīvā 92/65/EEK (turēšanas vietai/ audzētavai jābūt reģistrētai Pārtikas un veterinārajā dienestā, jāizpilda Regulas 1/2005 prasības, un nepieciešams veterinārais sertifikāts (TRACES), kā arī jābūt veiktai dzīvnieka klīniskai izmeklēšanai 48 stundu laikā pirms nosūtīšanas).
 
Suņu, kaķu un sesku pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, nepieciešams:
  • Atbilstoša identifikācija: mikroshēma (kas atbilst standartam ISO 11784 un tajā ir jāizmanto HDX vai FDX-B tehnoloģija un jābūt nolasāmai ar nolasīšanas ierīci, kas ir saderīga ar standartu ISO 11785) vai skaidri salasāms tetovējums, kurš uzlikts pirms 2011.gada 3.jūlija;
  • Eiropas Savienības parauga „Lolojumdzīvnieka pase” (turpmāk - pase);
  • Derīga vakcinācija pret trakumsērgu;
  • Papildus prasība suņiem  pirms izceļošanas uz Īriju, Lielbritāniju, Somiju, Maltu  ir attārpošana pret Echinococcus multilocularis lenteņiem (tā jāveic ne mazāk kā 24 stundas un ne vairāk kā 120 stundas pirms iebraukšanas iepriekšminētajās valstīs (attārpošanu veic veterinārajā klīnikā veterinārārsts un atzīmē pasē)).
Lai dzīvnieku vakcinētu pret trakumsērgu un savā īpašumā iegūtu lolojumdzīvnieka pasi, dodies pie veterinārārsta! Pase ir paredzēta tikai suņiem, kaķiem un seskiem. Vakcinācijas pret trakumsērgu dienā lolojumdzīvniekam ir jābūt vismaz 12 nedēļas vecam. Ievedot dzīvnieku citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tam ir jābūt vakcinētam pret trakumsērgu vismaz 21 dienu iepriekš, ja vakcinācija pret trakumsērgu dzīvniekam veikta pirmo reizi mūžā, vai arī ja revakcinācija (atkārtotā vakcinācija) pret trakumsērgu nav veikta veterinārārsta norādītajā termiņā, kas ir saskaņā ar vakcīnas ražotāja veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību (saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 59.panta 14) punktu). Ja revakcināciju pret trakumsērgu veic lolojumdzīvnieku pasē veterinārārsta norādītajā termiņā, tad to uzskata par derīgu no revakcinācijas dienas.
 
Dzīvnieks ir jāidentificē, pirms tas tiek vakcinēts pret trakumsērgu. Ja dzīvnieks ir vakcinēts pret trakumsērgu pirms identifikācijas, tad vakcināciju pret trakumsērgu veic atkārtoti pēc identifikācijas!
 
Galvenās izmaiņas no 29.12.2014.:
  • Jauna parauga Lolojumdzīvnieka pase. Pases paraugs ir noteikts Regulā Nr.577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarācijas formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 576/2013 paredzētajiem konkrētajiem nosacījumiem. 
Ja Jūsu sunim, kaķim vai seskam jau ir Eiropas Savienības parauga pase, kas izsniegta pirms 2014.gada 29.decembra, jums nav jāiegūst jaunā parauga pase. Pase ir derīga līdz dzīvnieka dzīves beigām vai līdz tajā nav vietas ierakstiem par veiktajām vakcinācijām u.c. veterinārajām apstrādēm.
  • Jaunas prasības attiecībā uz maksimālo dzīvnieku skaitu, kuri drīkst pavadīt savu īpašnieku vai pilnvarotu personu, vienas nekomerciālas pārvietošanas laikā, ja pārvietošanas mērķis ir piedalīties sacensībās, izstādēs, sporta pasākumos vai pasākumos, kuros gatavojas minētajiem pasākumiem. Iepriekšminētajos gadījumos dzīvnieku skaits var pārsniegt piecus, pie nosacījuma, ka:
  • īpašnieks vai pilnvarotā persona var uzrādīt rakstisku pierādījumu tam, ka lolojumdzīvnieki ir reģistrēti, lai apmeklētu iepriekšminētos pasākumus vai biedrībā, kura organizē šādus pasākumus;
  • lolojumdzīvnieki ir vecāki par sešiem mēnešiem.
  • Saskaņā ar jauno Regulu Nr.576/2013, Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras atbildīgas par Regulā paredzētajām pārbaudēm, jāveic dokumentu un identitātes pārbaudes nediskriminējošā veidā. Ja Jūs ceļojat ar savu lolojumdzīvnieku uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Jūsu dzīvniekam var tikt pārbaudīti dokumenti, iebraucot citā dalībvalstī.
 
Jaunāku par 3 mēnešiem dzīvnieku, kuri nav vakcinēti pret trakumsērgu, pārvietošana starp Eiropas Savienības dalībvalstīm: 
  • Saskaņā ar Regulu Nr.576/2013, Eiropas Savienības dalībvalstis var atļaut pārvietot no citas dalībvalsts uz savu teritoriju: 
  1. suņus, kaķus un seskus jaunākus par 12 nedēļām, kuri nav vakcinēti pret trakumsērgu;
  2. suņus, kaķus un seskus, kuri ir 12-16 nedēļas veci un ir vakcinēti pret trakumsērgu, bet vēl neatbilst Regulas Nr.576/2013 III pielikuma 2.punkta e) apakšpunktā noteiktajām derīguma prasībām (vakcinēšanas derīguma termiņš sākas no aizsargimunitātes izveidošanās, kam vajadzīga vismaz 21 diena no vakcinēšanas dienas).
Atļauju var piešķirt gadījumos, ja:
  • īpašnieks vai pilnvarotā persona sniedz parakstītu deklarāciju, ka lolojumdzīvnieki no dzimšanas līdz nekomerciālas pārvietošanas laikam nav bijuši saskarsmē ar tādu sugu savvaļas dzīvniekiem, kuras ir uzņēmīgas pret trakumsērgu, vai
  • lolojumdzīvnieki ir kopā ar māti, no kuras joprojām ir atkarīgi, un māti pavadošā identifikācijas dokumentā var konstatēt, ka māte pirms to dzimšanas ir vakcinēta pret trakumsērgu.
Gadījumos, ja ir atļauts ievest suņus, kaķus vai seskus Eiropas Savienības dalībvalstī saskaņā ar iepriekšminēto atkāpi, dzīvniekam ir jābūt identificētam un Eiropas Savienības parauga pasei. 
 
Plānojot ceļot ar savu suni, kaķi vai sesku, šajā gadījumā Jums jānoskaidro informācija, vai  konkrētā Eiropas Savienības dalībvalsts šo atkāpi piemēro *.
Latvijā no 2014. gada 29. decembra vairs nav atļauts ievest suņus, kaķus un seskus, kuri ir jaunāki par 12 nedēļām un nav vakcinēti pret trakumsērgu.
 



Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, kas stājās spēkā 2013.gada 9.maijā.
 
Likuma 59.panta 14.punkts paredz, ka vakcināciju pret trakumsērgu praktizējošs veterinārārsts izdara saskaņā ar vakcīnas ražotāja veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību un izsniedz Eiropas Savienības mājas(istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.

Ņemot vērā, ka ne visās veterināro zāļu lietošanas instrukcijās minēts revakcinācijas biežums, bet ir tikai atsauce uz normatīvajiem aktiem, tad līdz grozījumu veikšanai normatīvajos aktos, kas paredz vakcinācijas pret trakumsērgu kārtību un attiecīgo izmaiņu veikšanai veterināro zāļu (vakcīnu) lietošanas instrukcijās, revakcinācija ar veterinārajām zālēm, kurām ražotājs veterināro zāļu lietošanas instrukcijā nav noteicis revakcinācijas biežumu, suņiem, kaķiem un mājas (istabas) seskiem veicama ne retāk kā reizi gadā. Ja iepriekšējā vakcinācija dzīvniekam veikta pirms stājās spēkā minētie grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, tad revakcinācija jāveic veterinārārsta noteiktajā termiņā (ieraksts dzīvnieka pasē vai vakcinācijas apliecībā).

Lai nodrošinātu pret trakumsērgu uzņēmīgo dzīvnieku imunitāti, PVD iesaka jaundzimušo dzīvnieku pirmo vakcināciju veikt ne vēlāk kā 3-6 mēnešu vecumā.

Ņemot vērā iepriekšminēto aicinām veterinārārstus un dzīvnieku īpašniekus precīzi ievērot dzīvnieku trakumsērgas vakcinācijas un revakcinācijas kārtību, lai izvairītos no varbūtējām nepatīkamām sekām.

Ja suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks nebūs vakcinēts pret trakumsērgu vai būs nokavēta vakcinācija pret trakumsērgu un dzīvniekam konstatēs aizdomas par inficēšanos vai saslimšanu ar trakumsērgu (piem., dzīvnieks sakož citu dzīvnieku vai cilvēku u.c.), tad atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.178 (23.02.2010.) „Trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtība”, pilnvarots veterinārārsts parasti eitanazēs šo pret trakumsērgu nevakcinēto suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un nosūtīs paraugu laboratoriskai izmeklēšanai trakumsērgas diagnozes noteikšanai, bet  dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs jāsedz visi cietušās personas, Pārtikas un veterinārā dienesta un laboratoriskās izmeklēšanas izdevumi, kas saistīti ar šīm un citām darbībām, kas tiek veiktas  iespējamā trakumsērgas gadījuma apkarošanai.
 


 Vakcinācija pret trakumsērgu
 
     Neatkarīgi no tā, vai mājdzīvnieks uzturas ārpus mājas vai savas teritorijas, vai tikai mājās, suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašniekiem vai turētājiem obligāti jāveic dzīvnieka vakcinācija pret trakumsērgu. To nosaka Latvijas Republikas likumdošana, proti, Veterinārmedicīnas likumā noteikts, ka dzīvnieku īpašnieku vai turētāju pienākumos ietilpst ne vēlāk kā no triju mēnešu vecuma un turpmāk vienu reizi gadā nodrošināt suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku vakcināciju pret trakumsērgu un saņemt vakcinācijas apliecību.

     Šis noteikums ir stingri jāievēro, jo 100% gadījumu trakumsērga izraisa mokošu nāvi gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Trakumsērga ir vīrusslimība, kas rada smagus nervu sistēmas bojājumus. Slimības inkubācijas periods ilgst no pāris nedēļām līdz pat gadam. Šie termiņi ir atkarīgi no dzīvnieka sugas, vecuma un citiem faktoriem.
Inficēšanos parasti izraisa kodiens vai siekalu iekļūšana brūcēs. Retos gadījumos vīruss izplatās ar asarām, acs radzenes pārstādīšanas laikā un pa gaisu. Tas iekļūst nervu audos un ar ātrumu 2 - 3 mm/h nonāk galvas smadzenēs. Tā izskaidrojams lēnais inkubācijas periods. Tālāk vīruss attīstās galvas smadzenēs, pēc tam nonāk iekšējos orgānos (siekalu dziedzeros, acs radzenē utt.)

     Trakumsērgas pirmie simptomi ir paaugstināta jutība pret ārējiem kairinātājiem (gaismu, troksni, pieskārienu, garšu) un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Trakumsērgas otrais posms ir uzbudinājums, kas izpaužas kā agresīva vai pārāk piekāpīga uzvedība, iespējami krampji, bieža urinēšana, gremošanas muskuļu paralīze. Dzīvnieka ķermeņa temperatūra var sasniegt 40 grādus pēc Celsija. Trešajā posmā temperatūra un sāpju jutīgums samazinās, iestājas paralīze un dzīvnieks mirst.
   
     Ja ir aizdomas par mājas (istabas) dzīvnieka saslimšanu ar trakumsērgu, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs dzīvnieku izolē un ziņo par to Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai un rīkojas saskaņā ar dienesta un praktizējoša veterinārārsta norādījumiem.
     Dzīvnieka vakcinācija ir obligāts dzīvnieka veselības aizsardzības pasākums. Tās mērķis ir aktīvas imunitātes izveidošana, kas nepieļauj dzīvnieka saslimšanu. Tikai regulāra vakcinācija spēj pasargāt gan dzīvnieku, gan arī cilvēku. Ar vienu, kaut kad bērnībā veiktu vakcīnu nepietiek!

     Gadījumā ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nebūs vakcinējis savu dzīvnieku, kā arī nevarēs uzrādīt vakcinācijas apliecību, pašvaldības policijas darbinieki ir tiesīgi sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu par Ministru kabineta noteikumu Nr. 266. „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” pārkāpšanu, par ko atbildība ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta 1. daļā. Par šo pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskām personām – no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
   
     Der atcerēties, ka vakcināciju par izpildītu oficiāli uzskata tikai tad, ja dati par tās veikšanu fiksēti vakcinācijas apliecībā ar licencēta veterinārārsta parakstu un zīmogu.
 


Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanas kārtība
 


Ministru kabineta noteikumi Nr.491

Noteikumi nosaka mājas (istabas) dzīvnieku – suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku - reģistrācijas kārtību, kas stājās spēkā ar 2011. gada 1. jūliju.

  • Visiem suņiem, kas piedalās izstādēs vai uz laiku tiek izvesti ārpus valsts ir jābūtmikročipētiem un reģistrētiem datu bāzē līdz 2012.gada 1.jūlijam.
  • Suņi, kas ir mikročipēti pirms 2011.gada 1.jūlija, datubāzē ir jāreģistrē līdz 2016.gada 1.jūlijam
  • Visiem suņiem, kas 6 mēnešu vecumu sasniegs līdz 2016.gada 1.jūlijam ir jābūt mikročipētiem un reģistrētiem datu bāzē
Pirms mājas (istabas) dzīvnieka reģistrācijas dzīvniekam ir jābūt apzīmētam ar mikroshēmu
(mikročipētam). Dzīvnieka apzīmēšanu veic sertificēts veterinārārsts.

Dokumenti, kas nepieciešami, lai reģistrētu mājas (istabas) dzīvnieku

1. Reģistrācijas veidlapa
Reģistrācijas veidlapa sastāv no A un B daļām. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks
aizpilda reģistrācijas veidlapas A daļu.
2. Personu apliecinošs dokuments (pase vai autovadītāja apliecība)
3. Mājas (istabas) dzīvnieka pase.